J Addict Nurs. 2018 Apr/Jun;29(2):128-138. doi: 10.1097/JAN.0000000000000222.
Anotācija
Šī pētījuma mērķi bija (a) pārbaudīt saistību starp personiskajām īpašībām (vecums, dzimums), psiholoģiskajiem faktoriem (depresija) un fiziskajiem faktoriem (miega laiks) par viedtālruņa atkarību no bērniem un (b) noteikt, vai vecāku kontrole ir saistīta ar mazāku atkarību no viedtālruņiem. Dati tika savākti no bērniem vecumā no 10 līdz 12 gadiem (N = 208), izmantojot pašpārskata anketu divās pamatskolās, un tika analizēti, izmantojot t testu, vienvirziena dispersijas analīzi, korelāciju un daudzkārtēju lineāru regresiju. Lielākajai daļai dalībnieku (73.3%) piederēja viedtālrunis, un riskanto viedtālruņu lietotāju īpatsvars bija 12%. Daudzkārtējās lineārās regresijas modelis izskaidroja 25.4% (koriģēts R =, 239) no viedtālruņu atkarības rādītāja (SAS) dispersijas. Trīs mainīgie bija būtiski saistīti ar SAS (vecums, depresija un vecāku kontrole), un tika izslēgti trīs mainīgie (dzimums, ģeogrāfiskais reģions un vecāku kontroles programmatūra). Pusaudžiem vecumā no 10 līdz 12 gadiem ar augstāku depresijas rādītāju bija augstāks SAS. Jo vairāk vecāku kontroles uztver students, jo augstāka ir SAS. Starp vecāku kontroles programmatūru un atkarību no viedtālruņa nebija būtiskas saistības. Šis ir viens no pirmajiem pētījumiem, kurā pārbaudīta viedtālruņu atkarība pusaudžiem. Vecāku kontrolēta bērnu viedtālruņu pārvaldība nav ļoti efektīva un var saasināt atkarību no viedtālruņa. Turpmākajos pētījumos būtu jāidentificē papildu stratēģijas, kas nav vecāku kontroles programmatūra, un kuras var novērst, samazināt un novērst viedtālruņu atkarību.
PMID: 29864060
;