J Behav Addict. 2018 septembris 28: 1-10. doi: 10.1556 / 2006.7.2018.65.
van den Eijnden R1, Koning I1, Doornwaard S1, van Gurp F1, Ter Bogt T1.
Anotācija
AIM:
Paplašināt zinātniskās debates par (a) vai spēļu un sociālo mediju piespiedu lietošana ir jāuzskata par uzvedības atkarību (Kardefelt-Winther et al., 2017) un (b) par to, vai interneta spēļu deviņi DSM-5 kritēriji traucējumi (IGD; American Psychiatric Association [APA], 2013) ir piemēroti, lai atšķirtu ļoti iesaistītos, netraucētos spēļu un sociālo mediju lietotājus no nesakārtotajiem lietotājiem. Šajā pētījumā tika pētīta spēļu un sociālo mediju iesaistītas un nekārtīgas lietošanas ietekme uz pusaudžu psihosociālā labklājība un skolas izrādes.
METODES:
Utrehtas universitātes digitālā jaunatnes projekta ietvaros tika izmantots 12 līdz 15 gadus vecu pusaudžu (N = 538) trīs viļņu gareniskais paraugs. Klasē tika veikti trīs ikgadēji tiešsaistes mērījumi, ieskaitot IGD, sociālo mediju traucējumus, apmierinātību ar dzīvi un uztverto sociālo kompetenci. Skolas sniedza informāciju par skolēnu vidējo vērtējumu.
REZULTĀTI:
Spēļu un sociālo mediju nesakārtotas lietošanas simptomi parādīja, ka tie negatīvi ietekmē pusaudža apmierinātību ar dzīvi, un nesakārtotu spēļu simptomi negatīvi ietekmē pusaudžu uztverto sociālo kompetenci. No otras puses, intensīva spēļu un sociālo mediju izmantošana paredzēja pozitīvu ietekmi uz pusaudžu uztverto sociālo kompetenci. Tomēr intensīva sociālo mediju izmantošana paredzēja arī skolu snieguma samazināšanos. Tiek apspriestas vairākas dzimumu atšķirības šajos rezultātos.
Secinājums:
Iegūtie rezultāti liecina, ka spēļu un sociālo mediju nepareizas izmantošanas simptomi paredz pusaudžu psihosociālās labklājības un skolu darbības samazināšanos, tādējādi izpildot vienu no galvenajiem uzvedības atkarību kritērijiem.
ATSLĒGVĀRDI: pusaudži; sekas; spēļu atkarība; psihosociālā labklājība; skolas darbība; sociālo mediju atkarība
PMID: 30264607
;