Desmit pozīciju interneta spēļu traucējumu testa (IGDT-10) apstiprināšana un deviņu DSM-5 interneta spēļu traucējumu kritēriju novērtēšana (2015)

Addict Behav. 2015 Nov 26. pii: S0306-4603(15)30056-3. doi: 10.1016/j.addbeh.2015.11.005.

Király O1, Slečka P.2, Pontes HM3, Urbán R4, Griffiths MD3, Demetrovics Z4.

Anotācija

IEVADS:

Interneta spēļu traucējumu (IGD) iekļaušana DSM-5 (3. sadaļa) ir izraisījusi daudz zinātnisku diskusiju par ierosinātajiem kritērijiem un to darbību. Šī pētījuma mērķis bija trīs: (i) izstrādāt un apstiprināt īsu psihometrisko instrumentu (desmit vienību interneta spēļu traucējumu tests; IGDT-10), lai novērtētu IGD, izmantojot DSM-5 ieteiktās definīcijas, (ii) veicināt notiekošās debates katra no deviņiem IGD kritērijiem lietderību un derīgumu (izmantojot vienuma reakcijas teoriju [IRT]) un (iii) izpēta DSM-5 ieteikto robežvērtību.

METODES:

Tiešsaistes spēlētāju paraugs, kurā piedalījās 4887 spēlētāji (vecuma diapazons 14-64 gadi, vidējais vecums 22.2 gadi [SD = 6.4], 92.5% vīriešu), tika savākti, izmantojot Facebook un ar spēlēm saistītu vietni, sadarbojoties populāram ungāru spēļu žurnālam. Iepirkšanās kupons apm. Dalībnieku starpā tika izlozēti 300 eiro, lai veicinātu dalību (ti, loterijas stimuls). Lai pārbaudītu IGDT-10 psihometriskās īpašības, tika izmantota apstiprinošā faktora analīze un strukturālās regresijas modelis, un, lai pārbaudītu deviņu IGD kritēriju mērījumu veiktspēju, tika veikta IRT analīze. Visbeidzot, latentās klases analīze kopā ar jutīguma un specifiskuma analīzi tika izmantota, lai izpētītu DSM-5 piedāvāto robežvērtību.

REZULTĀTI:

Analīze atbalstīja IGDT-10 derīgumu, uzticamību un piemērotību turpmākajos pētījumos. IRT analīzes rezultāti liecina, ka IGD izpaužas ar dažādu simptomu kopumu atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes. Konkrētāk, “turpināšana”, “nodarbošanās”, “negatīvas sekas” un “aizbēgšana” bija saistītas ar zemāku IGD smagumu, savukārt “tolerances”, “kontroles zaudēšanas”, “atteikšanās no citām aktivitātēm” un “maldināšanas” kritēriji bija saistīts ar smagāku līmeni. “Pārņemšana” un “aizbēgšana” sniedza ļoti maz informācijas par IGD smaguma novērtējumu. Visbeidzot, DSM-5 ieteicamais slieksnis, šķiet, tika atbalstīts ar mūsu statistisko analīzi.

Secinājumi:

IGDT-10 ir derīgs un uzticams instruments IGD novērtēšanai, kā ierosināts DSM-5. Acīmredzot deviņi kritēriji neizskaidro IGD vienādi, liekot domāt, ka ir nepieciešami papildu pētījumi, lai novērtētu katra kritērija īpašības un sarežģījumus un to, kā tie izskaidro IGD.